Izaugsme Zviedrijā ir vāja, bet inflācija joprojām ir zema, liekot politikas veidotājiem samazināt aizņemšanās izmaksas.
Zviedrijas Riksbank otrdien samazināja savu galveno procentu likmi no 3,75% līdz 3,50%, kas ir otrā reize, kad aizņemšanās izmaksas šogad tiek samazinātas.
Politikas veidotāji piebilda, ka apsver vēl trīs samazinājumus 2024. gadā, ja vien cenu spiediens saglabāsies kontrolēts.
Jūnijā bankas pieeja bija nedaudz piesardzīgāka, ierosinot ne vairāk kā trīs procentu likmju samazinājumus, kas ietver arī šodien veikto.
“Galvenais samazinājuma virzītājspēks ir Zviedrijas inflācijas līmeņa samazināšanās …, kas ir tuvu Riksbank inflācijas mērķim – 2%,” sacīja Lundas Universitātes Knuta Viksela Finanšu studiju centra emeritētais profesors Larss Jonungs.
Inflācija (CPIF) jau divus mēnešus pēc kārtas ir zemāka par 2% mērķi.
“Otrais iemesls ir tas, ka Zviedrijas tautsaimniecībā nenotiek uzplaukums, bet gan recesija ar augstu bezdarba līmeni, kas ir viens no augstākajiem ES,” piebilda Jonungs.
Augsto aizņemšanās izmaksu dēļ uzņēmumu budžets joprojām ir ierobežots.
“Šķiet, ka galvenais iemesls Riksbank optimistiskākajai prognozei ir vājie provizoriskie IKP dati par 2. ceturksni, kas liecināja, ka tautsaimniecība saruka par 0.8% [salīdzinājumā ar iepriekšējiem trim mēnešiem],” sacīja Capital Economics galvenais Eiropas ekonomists Endrjū Kenningems.
Viņš piebilda, ka Riksbank, šķiet, ir īpaši norūpējusies par “procentu likmju jutīgajām nozarēm, t.sk. mājsaimniecību patēriņu”, kurām klājies “īpaši slikti”.
Salīdzinājumā ar daudzām citām tautsaimniecībām Zviedrija ir jutīgāka pret procentu likmju pārmaiņām, jo tā ir īpaši atkarīga no starptautiskās tirdzniecības un tai ir augsts mājsaimniecību parāda līmenis.
Procentu likmēm paaugstinoties, Zviedrijā palielinās arī lielākās daļas hipotēku kredītu maksājumi, un tas savukārt samazina patēriņa izdevumus.
Valūtas svārstībām ir nozīme arī Zviedrijas monetārās politikas lēmumos, skaidroja Pērs Ēsterholms, Ērebro Universitātes Biznesa skolas Finanšu ekonomikas profesors.
“Lai gan kronai nav noteikts mērķa līmenis, valūtas kurss ietekmē inflāciju – tas ir fakts, uz kuru šodien Riksbank norādīja paziņojumā presei,” viņš atzīmēja.
Kad kronas vērtība salīdzinājumā ar citām valūtām samazinās, Zviedrijā pieaug importa cenas, kas var palielināt inflāciju.
Tomēr Osterholms norādīja, ka “cīņa pret augsto inflāciju valstī tiek uzskatīta par uzvarētu”, “lai gan, kā vienmēr, pastāv neskaidrības”.
Otrdienas norādes liecina, ka Zviedrijas galvenā procentu likme līdz gada beigām varētu samazināties līdz 2,75%.